Informācija

Ģimenes locekļiem

Pusaudža vecums (aptuveni 12 – 19 g.v.) ir unikāls laiks, kas ietekmē visu tālāko dzīvi. Lielākajai daļai pusaudžu ir laba garīgā veselība, tomēr fiziskas, emocionālas un sociālas pārmaiņas, tostarp zems materiālais stāvoklis vai piedzīvota vardarbība, var padarīt pusaudžus neaizsargātus pret garīgās veselības grūtībām.

Pusaudža vecums ir arī būtisks periods, kad iespējams attīstīt un uzturēt garīgai veselībai svarīgus paradumus. Tie ietver veselīgu miegu, regulāras fiziskās aktivitātes, problēmu risināšanas un kontaktēšanās prasmes, kā arī emociju pārvaldīšanu. Svarīgs ir arī atbalsts ģimenē, skolā un plašākā sabiedrībā.

Daži pusaudži ir pakļauti lielākam garīgās veselības traucējumu riskam savu dzīves apstākļu, stigmatizācijas, diskriminācijas vai atstumtības dēļ. Liels riska faktors ir arī kvalitatīvu pakalpojumu un atbalsta trūkums viņu apkaimē vai pilsētā.

Tāpat arī starp lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā ir atkarību izraisošo vielu lietošana. Mūsdienās tam līdzās ierindojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām (internets, viedtālruņi) un procesiem (azartspēles, ēšana, iepirkšanās u.c.). Pētījumi apliecina, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma un nāves riskus.

Pusaudžu garīgās veselības grūtības

Emocionāli traucējumi

Emocionālie traucējumi parasti rodas pusaudža gados. Pusaudžiem ar emocionāliem traucējumiem papildus depresijai vai trauksmei var novērot arī uzbudinājumu un dusmas. Emocionālo traucējumu simptomi var izpausties kā straujas, negaidītas garastāvokļa svārstības un emocionāli uzliesmojumi. Jaunākiem pusaudžiem papildus var attīstīties ar emocijām saistīti fiziski simptomi, piemēram, kuņģa sāpes, galvassāpes vai slikta dūša.

Depresija ir devītais lielākais pusaudžu saslimšanu un funkcionālo traucējumu cēlonis pasaulē. Trauksme šajā sarakstā ierindojas astotajā vietā. Tas ļauj droši apgalvot, ka emocionālie traucējumi var nopietni traucēt pusaudža funkcionēšanai, ietekmējot sekmes skolā. Izvairīšanās no ģimenes, vienaudžiem vai izolēšanās no sabiedrības var saasināt vientulības sajūtu. Sliktākajā gadījumā depresija var noslēgties ar pašnāvību.

Uzvedības traucējumi

Uzvedības traucējumi ir sestais lielākais slimību cēlonis pusaudžu vidū. Uzvedības traucējumi ir atkārtota, smaga un vecumam neatbilstoša uzvedība, piemēram, hiperaktivitāte un neuzmanība (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi) vai destruktīva, izaicinoša uzvedība (piemēram, uzvedības traucējumi). Šie traucējumi var ietekmēt pusaudža izglītību, un reizēm liek nonākt policijas vai sociālo dienestu redzeslokā.

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi parasti rodas pusaudža gados un jauniešu vecumā. Tie biežāk skar sievietes nekā vīriešus, taču aizvien vairāk ēšanas traucējumu parādās arī zēniem un jauniešiem. Tādiem ēšanas traucējumiem kā anoreksija, bulīmija un pārēšanās ir raksturīgi kaitīgi uztura paradumi, piemēram, kaloriju ierobežošana vai ēšana par daudz. Anoreksija un bulīmija ietver pārspīlētas rūpes par pārtiku, ķermeņa formu vai svaru. Bieži šie jaunieši sāk pārmērīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai arī pēc ēšanas mēģina izraisīt vemšanu, lai kompensētu uzņemtās kalorijas.
Cilvēkiem ar anoreksiju ir zems ķermeņa svars un pastiprinātas bailes par svara pieaugumu. Cilvēki ar pārēšanās traucējumiem ēšanas laikā var piedzīvot skumjas, vainas sajūtu vai riebumu pret sevi. Ēšanas traucējumi ir kaitīgi veselībai un bieži vien tiem pievienojas arī depresija, trauksme, kā arī dažādu vielu lietošana.

Psihoze

Slimības, kas ietver psihozes simptomus, visbiežāk rodas pusaudža vai agrīnā jaunieša vecumā. Psihozes simptomi var izpausties kā halucinācijas (piemēram, jaunietis sāk dzirdēt vai redzēt lietas, kuras nepastāv) vai arī murgainas idejas. Psihozes pieredze var nopietni ietekmēt pusaudža spēju piedalīties ikdienas dzīvē un izglītībā. Īpaši liels risks ir stigmatizācija, ko mūsu sabiedrībā bieži piedzīvo jaunieši ar psihotiskiem traucējumiem.

Riskanta uzvedība

Daudzi riskantas uzvedības veidi, kas apdraud veselību – piemēram, vielu lietošana vai riskanta seksuālā uzvedība – sākas pusaudža gados. Ierobežojumi pusaudžu spējai pārvaldīt savas emocijas, veselību ietekmējošu risku normalizēšana vienaudžu vidū un konteksta faktori, piemēram, nabadzība un vardarbība, var palielināt iespēju, ka pusaudzim attīstīsies riskanta uzvedība. Riskanta uzvedība pārsvarā ir neproduktīva stratēģija, kā pusaudzis mēģina tikt galā ar garīgās veselības grūtībām. Taču reizē tā arī negatīvi ietekmēt pusaudža garīgo un fizisko labsajūtu.

Alkohola un narkotiku kaitīga lietošana rada būtiskas bažas lielākajā daļā pasaules valstu. Pasaules mērogā smagas epizodiskas dzeršanas izplatība pusaudžiem vecumā no 15-19 gadiem ir ap 13,6%. Vielu lietošana pusaudža vecumā veicina tālāku riskantu uzvedību, piemēram, nedrošu seksu. Savukārt riskanta seksuālā uzvedība palielina pusaudžu seksuāli transmisīvo infekciju risku un agrīnu grūtniecību.

Papildus bažas rada tabakas un marihuānas izplatība. 2016. gadā, pamatojoties uz 130 valstīs pieejamiem datiem, tika lēsts, ka 5,6% no 15-16 gadus veciem jauniešiem vismaz vienu reizi bija lietojuši marihuānu. Daudzi pieaugušie smēķētāji pirmo cigareti izsmēķēja pirms 18 gadu vecuma.

Avots: Pasaules Veselības organizācija